~`~

skats pa lidmašīnas logu. nu gluži kā piena ķīselis. lidojot patīk skatīties pa logu + priecājos, ka todien bija labs laiciņš. zilas debesis? vai kāds visums, nezinu. bet vispār jau sajūtas jocīgas, lidojot mākoņos vai virs tiem un noskatīties uz Zemi no augšas =)

te varavīksne, kas ik pa laikam parādījās. nezinu, tas no lidmašīnas kaut kā atspīdēja vai kā savādāk, bet ik pa laikam manas acis priecēja varavīksne, kuru man pat izdevās iemūžināt

te zemes ceļi un ne ceļi, caur mākoņiem no augšas

te mūsu Samira. viņai ir vien 2 gadi un ļoooooti patīk spēlēties. nu ļoooti. kad saulainās dienās eju laukā ēst , viņa nāk jeb pareizāk būtu- skrien līdz un to vien gaida, kad pasviedīšu kādu mantiņu mūsu dārzā. un tā ,protams, viņa spēlētos bezgalīgi. man gan pēc laika apnīk, bet viņai ne. reiz viņa pat nočiepa man masāžas bumbiņu no sola ( to mazo, ar sensorajiem gredzeniem, ko Dace uzdāvināja), labi, ka pamanīju un paspēju atgūt laupījumu, pirms tas ir pārkosts/norīts/ izspļauts zāles džungļos. pēc tam viņa vēl ilgi dežūrēja pie mana sola un kārām acīm noskatījās uz masāžas bumbām, kuras man pat nācās slēpt zem šalles, jo iespēja, ka tās tiks nočieptas bija pārāk liela

kādu dienu, ejot uz darbu, satiku Samiru skraidām pļavā, kurai man jāiet cauri. viņa, protams, nekavējoties lidoja pļavai pa taisno pāri un centās mani nogāzt no kājām., cik miiiļi.. "D, par laimi noturējos. tas man atgādināja tās n-tās reizes, kad mūsējais mani ir centies nogāzt no kājām vai vienkārši lidojis pa taisno un  savā nenormālajā suņa ātrumā virsū (tik biedējoši skatīties, kad nevar zināt, pa kuru pusi tā melnā bulta pašausies  Tev garām vai tomēr virsū)

te, Samira jums iepozē uz sava skrienamā laukuma fona jeb mūsu  mājas pļavas/dārziņa ar nepļautu mauriņu ( tagad- 31. maijā (kavējos ar aprakstu) gan tas ir glīti nopļauts) un labajā stūrīti pat esot gurķi iestādīti. Samirai gan patīk pārlekt robežas un ciemoties pie kaimiņ onkuļa, kurš mēdz pie sevis dziedāt tā, ka es pat to dzirdu "D .un ja ne ciemoties pie jaukā onkuļa, tad vismaz to skaļi noriet, ik reizi. tiešām skaļi un bez pārtraukuma. un vispār, šķiet viņai patīk pozēt, vismaz ar baigo interesi skatījās uz manu kameru un rādīja man/jums visu ko vien prot, te gan tā visa nav, tikai daži kadri, jūs tak paši zināt kādi ir tie suņi jaunībā. vienu dienu iedomājos, ja Samiru nokrāsotu melnā krāsā, tad no viņas sanāktu mūsējais jaunībā un varbūt pat tagad! mammu, te ir īpašs samīļojiens manam melnajam mīlulītim, nu Tu jau zini, kas Tev tagad jādara..* ja viņš būtu mazāks un vieglāk transformējams, es labprāt viņu paņemtu līdzi..